Vangazu kulturas nams

Vispārīga informācija

Inčukalna pagasts 2006. gadā kļuva par novadu, kuram ziemeļu robeža 20 km garumā savijas ar krāšņo Vidzemes rotu – Gauju. Lielākās apdzīvotās vietas ir lielciems Inčukalns – ap Inčukalna dzelzceļa staciju; lielciems Gauja jeb Gaujaslīči – Vidzemes šosejas 47 km; mazciemi – Indrāni – bijušās Inčukalna muižas apkaimē, Sēnīte jeb Krustiņi – ap bijušo restorānu Sēnīte, Griķi – Tīnūžu šosejas malā starp Vangažu pilsētu un dzelzceļu. Inčukalnam cauri plūst četras Gaujas kreisā krasta pietekas: Egļupe jeb Zustrene, Dzelzāmura upīte jeb Inčupe, Stalšēnupīte un Straujupe. Novada kopplatība ir 10706 ha. 608,4 ha novada teritorijas ietilpst Gaujas Nacionālajā parkā. 70 % Inčukalna teritorijas aizņem meži, pļavas, krūmāji, parki, upes un dīķi.

Vangaži pilsētas statusu ieguva 1991. gadā. Nelielā un jaunā pilsēta atrodas 30 km no Rīgas un tās teritorija ir 5 km2. Pilsētas teritorija robežojas ar Garkalnes, Inčukalna un Ādažu novadiem. Pilsētas teritorijā ir 153 privātmājas un 43 daudzstāvu mājas, t.i. 1435 dzīvokļi. Pilsētai garām iet svarīga automaģistrāle – Vidzemes šoseja. Patīkams akcents pilsētas teritorijā ir zaļie meži un 17 km garā Gaujas pieteka Straujupīte.

Inčukalna novada teritorijā darbojas Inčukalna pamatskola un Vangažu vidusskola, pirmsskolas izglītības iestādes „Minka” ar filiāli „Lapsiņa” un „Jancis”, Inčukalna Tautas nams un Vangažu kultūras nams, Inčukalna novada bibliotēka, Inčukalna sporta komplekss, dienas centri „Vangaži”, „Gauja” un „Sarma”, Inčukalna novada Mūzikas un mākslas skola, sociālās aprūpes māja „Gauja”. Aktīvi darbojas Invalīdu un Pensionāru biedrības, kā arī Sarkanā krusta pirmorganizācija.